Silts un draudzīgs 

Sagadījies tā, ka filmas režisore Dzintra Geka tikko atgriezusies no Maskavas, kur festivālā Detektiv fest diplomu un speciālo diplomu režisoram (sadaļā Noziegums un sods) ieguvusi cita viņas filma – Kurts Fridrihsons. Arī to, tāpat kā filmu par Ilmāru Blumbergu, viņa veidojusi kopā ar rakstnieci un mākslas zinātnieci Gundegu Repši. 

Filma Ilmārs Blumbergs tapusi Studijā SB. Operatori ir Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans, montāžas režisori – Dzintra Geka, Madara Didrihsone un Juta Brauna. Filmā skan Pētera Vaska, Erki Salmenhāras, Helēnas Tulves un Platona Buravicka mūzika. 

Izlēmusi veidot filmu, Dzintra Geka sazinājusies ar Antru Cilinsku un citiem kolēģiem, kuri jau iepriekš veidojuši filmas par Ilmāru Blumbergu (tās veidojuši Daila Rotbaha, Antra Cilinska, Jānis Rēdlihs, Dāvis Sīmanis). "Visi kā viens teica, ka viņš pats visu rediģē, inscenē un režisē, un lai es neiedomājos, ka būs kaut viens kadrs, kuru viņš nebūs iepriekš akceptējis. Viņam ir milzīga atbildība pret to, kas ir vizuāli redzams, bet es nejutu, ka viņš lūkotos katrā kadrā," stāsta Dzintra Geka. Viņa vēlējusies mākslinieku filmēt ilgākā laika periodā. "Blumbergs bija ļoti silts un draudzīgs. Šarmants un arī mazliet koķets. Parasti piezvanīja un teica: tagad tu vari atbraukt. Katru reizi, kad ar operatoru sagaidījām viņu pie mājas, viņš iekāpa mašīnā un teica: tagad taisni, tagad pa kreisi, tagad pa labi. Nekad nezinājām, kurp braucam," režisore atklāj detaļas. 

Latviešu mākslinieks, scenogrāfs un grafiķis, mītiskais domātājs Ilmārs Blumbergs (1943 – 2016) ir Latvijas mākslā hrestomātiski pierādāms jēdziens, ja analizē viņa radīto scenogrāfijā, plakātu mākslā, glezniecībā, multimedijos. Taču personība – Blumbergs – ir mainīga un netverama matērija, kas visam viņa radītajam piešķir virsvērtību, brīnumainību, intimitāti, ko viņa mākslas un pasaules uztveres izzinātājs pazīst itin kā no aizlaikiem, taču nespēj kataloģizēt, iegrāmatot un, par laimi, arī patērēt.

Savos darbos Blumbergs jo īpaši pievēršas dzīves un nāves izpētei kā mākslas objektam, filmā sakot: "...Tu domā, protams, mēs visi nomirsim, …nāve, pieskaršanās, bet tu negribi, lai tevi tur sakaltē zārkā. Tu saki: mani sadedzinās! Te tu sadedzini sevi, un, uzzīmējot to notikumu, tu tiec no tā vaļā. Un tu to uzzīmē un tu vairs par to nedomā. Tu it kā pārej tai nāvei pāri, uzzīmējot to nāvi. Tu sevi sadedzini un kļūsti nesadedzināms.”

Filmas režisore Dzintra Geka atceras: “2013. gada vasarā Ilmārs Blumbergs veidoja izstādi Es nemiršu. Viņš lūdza atvest zemi no Tjuhtetas Sibīrijā, kur izsūtījumā atradās tēvs – Valters Blumbergs. Mēs satikāmies, atdevu atvesto zemi, un Blumbergs pirms atvēršanas uzaicināja mūs apskatīt izstādi. Viņa stāstījums un mūsu pārdzīvojums bija tik spilgts un emocionāls, ka lūdzu iespēju filmēt. Tā sākās filmas Ilmārs Blumbergs uzņemšana. Aicināju rakstnieci Gundegu Repši uzrakstīt scenārija pieteikumu. Sniedzām projekta pieteikumus, meklējām finansējumu un filmējām. ...Ilmāra Blumberga veselība pasliktinājās. 2015. gada oktobrī filmējām pēdējo reizi... Ilmārs teicās, ka brauks uz Vāciju, atgriezīsies un turpināsim. Tā nenotika. 2016. gada februārī Ilmārs Blumbergs devās mūžībā. Arī mēs nespējām uzreiz turpināt, montēt, piefilmēt. 2018. gadā sākām filmas montāžu un tagad Ilmārs dzīvo filmā Ilmārs Blumbergs...”

4. maijā filmu būs iespējams redzēt arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā Gors, kā arī kinoteātrī Forum Cinemas, savukārt no 5. maija filmas seansi notiks arī Madonā, Cēsīs, Talsos un Daugavpilī.

Filma tapusi studijā Sibīrijas bērni. To filmējuši operatori Viktors Grībermans un Aivars Lubānietis, savukārt mūziku veidojuši komponisti Pēteris Vasks, Erkki Salmenhaara, Helena Tulve un Platons Buravickis. Filmas uzņemšana norisinājās gan Rīgā, gan Venēcijā, Andalūzijā un Izraēlā. Tās tapšanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un SIA Alfor.